Es trīs reizes esmu bijusi precējusies. Katru reizi es patiesi centos būt vislabākā sieva – gādīga, pacietīga, atbalstoša. Taču, neskatoties uz visām manām pūlēm, viss beidzās vienādi.
Tagad esmu palikusi viena ar savām bažām: varbūt man lemts vecumdienas pavadīt vientulībā?
Pirmais vīrs: aizgāja, kad kļuva grūti
Pirmo reizi apprecējos agri, aiz lielas mīlestības. Es centos izpatikt savam vīram it visā: gatavoju ēst, pieskatīju māju un rūpējos par viņu. Taču, tiklīdz man palika slikti, viņš uzreiz sāka atsvešināties. Viņam nebija vajadzīga sieva, kura nevar būt mūžīgi enerģiska, dzīvespriecīga un kopta.
Tajā brīdī es sapratu, ka viņam biju vairāk pieradums nekā patiesa mīlestība. Viņš satika citu sievieti un pat nemēģināja to slēpt. Vienkārši savāca savas mantas un aizgāja, neatskatoties. Toreiz man šķita, ka būs ļoti grūti ar to samierināties.
Otrs vīrs: palīdzēju viņam kļūt par lielisku vīrieti, bet ne sev
Otrajā reizē biju daudz apdomīgāka. Es ticēju, ka zinu, kā veidot harmoniskas attiecības, un ka spēšu panākt, lai pret mani izturas ar cieņu un patiesu attieksmi.
Taču arī šī laulība izrādījās kā dzīves mācība. Es atkal darīju visu vīra labā – atbalstīju, palīdzēju, iedvesmoju. Viņš bija vēl ne līdz galam nobriedis, bet es ticēju, ka, ja sniegšu viņam pietiekami daudz mīlestības un rūpju, viņš atklās savu patieso potenciālu un kļūs par to, kas viņam lemts būt.
Komponists Raimonds Pauls soctīklos nācis klajā ar jaunumiem
Tā arī notika – viņš uzplauka. Ieguva pārliecību par sevi, atrada labu darbu, kļuva par patiesi stipru vīrieti. Tikai būt blakus tai, kura palīdzēja viņam augt, viņš vairs nevēlējās. Kādu dienu viņš vienkārši pateica: “Tu man esi kā māte, bet man vajadzīga sieviete.”
Pēc tam es sev apsolīju, ka vairs nekad neuzņemšos atbildību par vīrieša dzīvi un attīstību. Taču, šķiet, liktenis nolēma mani vēlreiz pārbaudīt.
Trešais vīrs: cilvēks, kurš mani uztvēra tikai kā resursu avotu
Trešo vīru es, var teikt, pieņēmu savā dzīvē brīdī, kad viņš atradās sarežģītā situācijā. Viņam nebija ne darba, ne naudas, taču viņš prata skaisti runāt par mīlestību. Es noticēju viņam un vēlējos palīdzēt.
Es palīdzēju viņam atrast darbu, atbalstīju, pat atdevu pusi savas algas. Taču viņš pat nepūlējās darīt kaut ko manis labā. Viņš uztvēra visu kā pašsaprotamu, un pavisam nesen pat paziņoja…
Stāsta turpinājumu lasiet nākošajā lapā
